Cerību pulciņi

Latvijas univeritātes Studentu atturības biedrība (LUSAB)

(angl. Band of Hope) – skolnieku atturības pulciņi. Šo pulciņu šūpulis ir Amerika un Anglija. 1828. g. radās pirmā Jaunatnes atturības biedrība Masačusetas štatā un pāris gadus vēlāk, 1832. g., līdzīga organizācija Skotijā. To skaits ātri pieauga un pēc Pirmā pasaules kara visā pasaulē to ir vairāki desmiti tūkstošu ar tuvu pie 10 miljoniem biedru.

Pirmo skolnieku atturības pulciņu nodibināja baptistu priesteris Teniklifs un atturības paudēja angļu skolās Karleila 1847. g. Lidā. Jauno organizāciju nosauca par “Cerību pulciņu” un par tā priekšsēdētāju ievēlēja Teniklifu. 1903. g. Anglijā jau bija 28 507 tādi pulciņi ar 3 333 230 biedriem, bet 1911. g. 33 000 pulciņi ar 3 741 257 biedriem. Kara laikā daudzi pulciņi izjuka, tāpēc 1919. g. bija vairs tikai 30 000 ar 3 061 774 biedriem. Kontinentālajā Eiropā pirmais tāds pulciņš nodibinās 1878. g. Antverpenē. No mūsu kaimiņzemēm visdarbīgākie ir Igaunijas pulciņi. Pirmais te dibināts jau 1920. g. pavasarī. Citās valstīs skolnieku atturības pulciņus sauc savādāk: ASV – par “Linkolna leģioniem”, “Nākotnes cerību”, Holandē – “Jaunie krusta karotāji” un Kanādā “Atturības bruņinieki”.

Latvijā pirmais pulciņš dibināts 1923. g. 18. novembrī Kroņa Susejas/Rītes pamatskolā, to dibināja skolotāja Anna Reinberga-Upmale (mirusi 1930. g.). Dibināja Latvijas Pretalkohola biedrība pēc Somijas un Lielbritānijas parauga. Pulciņu mērķis bija audzināt jauniešus par savas zemes un tautas patriotiem, kā arī popularizēt atturību no alkoholiskiem dzērieniem. Drīz pēc pulciņa nodibināšanas Kroņa Susējas pamatskolā, tādi tika nodibināti arī Liepājā, Valmierā, Kuldīgā, Jaunpiebalgā. Pulciņa biedri ar vecāku piekrišanu deva svinīgu solījumu nelietot “baudvielas-indes” un nepiedāvāt tās citiem, apstiprinot šo solījumu ar savu parakstu. Skolnieks vairs nebija viens un tas bija viņa spēks. Te veidojās viņa raksturs un nobrieda griba pretoties vilinājumam “dzīvot kā visi”. Bija ieteikts bērnam iegalvot, ka atturība pati par sevi vēl nozīmē visai maz, tā ir tikai atslēga, ar kuru var atslēgt sev un citiem skaistāku pasauli, tā ir tikai apņemšanās būt krietnam dzīvē un šo ideālo principu pārvērst ideālos darbos.

1924. g. darbojās 87 tādi pulciņi ar 5000 biedriem, 1927. – 232 pulciņi ar apm. 20 000 biedriem. 1926. g. “Cerību pulciņi” nodibinājās Smiltenes-Mežoles, Dzelzavas, 1. Ventspils, Aizupes, Ogres pag., Urgas 1. pamatskolā, Mežotnes, Talsu apriņķī, Talsu pulsētā, Daugavpils latviešu pamatskolā, Rīgas 6. valsts vidusskolā un Subates vidusskolā. Lielākā daļa no pulciņiem nodibināti pēc lektoru priekšlasījumiem, bet daži nodibinājušies uz uzaicinājuma pamata, kādus izsūtījusi Latvijas pretalkohola biedrība līdz ar propagandas materiāliem. “Cerību pulciņu” veidošanu veicināja arī Izglītības ministrija. 1926. g. Rainis, būdams izglītības ministrs, parakstīja pavēli, atbalstot šādu pulciņu veidošanu. Daudzās skolās Cerību pulciņi bija sabiedriskās dzīves centrs, organizēja dramatiskos, literāros, sporta pulciņus, orķestrus, dažādas interešu grupas, izdeva savus žurnālus (Smiltenē, Tukumā, Talsos, Olainē).

1923.g. 1924.g. 1925.g. 1926.g. 1927.g. 1928.g.
“Cerību pulciņu” skaits 8 87 173 201 212 217

1939. g. Latvijā bija 10 “sausās skolas”, kurās ne pīpēja, ne lietoja alkoholiskos dzērienus kā skolnieki tā skolotāji. Pulciņi darbojās līdz 1940. gadam. Pulciņu darbību materiāli atbalstīja pašvaldību žūpības apkarošanas fonds.

Jaunatne vēro mūs, pieaugušos un taisa pareizus slēdzienus. Tāpēc vissvarīgākā nozīme ir personīgajam piemēram. Jaunieši necieš melus un divkosību, tāpēc tāds pulciņa vadītājs, kurš citiem iesaka nedzert, bet pats dzer, nebūs sekmīgs šāda pulciņa vadīšanas darbā. Nostāja pret šādiem pulciņiem mūsu sabiedrībā bieži arī ir negatīva, jo dzerošā sabiedrībā apgalvot, ka žūpības un alkoholisma cēlonis ir dzeršana, izskan kā pārmetums tiem, kas dzer. Daudz vieglāk ir pieņemt, ka alkoholisma cēloņi ir sarežģīti un neizpētīti, grēkojot pret loģiku un citiem labas domāšanas likumiem attaisnojot dzeršanu, lai mierīgu sirdi varētu to turpināt, vicinot žūpības apkarošanas karogu. Dzerošā sabiedrībā grūti ir atzīt dzeršanu par kāda ļaunuma cēloni, jo tas nozīmē celt apsūdzību pret savu dzīvesveidu. Tāpēc rodas šie alkoholisma komplicētības un sarežģītības skaidrojumi. Šīs cilvēciskās vājības dēļ vieglāk ir dzīvu vecāku bārenim sarīkot labdarības pasākumu nevis teikt kaut ko noteiktu pret dzeršanu. Ja jaunatne sāks domāt par atturību, var ciest pie varas esošo autoritāte. Šis ir nopietnākais šķērslis skolnieku atturības pulciņu organizēšanas ceļā. Šā šķēršļa ieroči ir uzbudinātas emocijas un netīra sirdsapziņa, ko vada pašaizsargāšanās instinkts. Tāpēc prakse liecina, ka principu cīņā pret atturības kustību cīnās tieši ar principu trūkumu.

“Cerību pulciņu” darbā galvenajam būtu jābūt nevis propagandai “uz ārieni”, jo sabiedrībai ieskaidrot atturīgas dzīves stilu nevar, tas ir jādzīvo, ko sabiedrība nespēj. Galvenā vērība būtu jāpiegriež iekšējai dzīvei, radot no saviem biedriem personības, kuras spēj bez skandāla, taktiski un nepārprotami likt sajust, ka mēģinājumi piespiest dzert ir veltīgi.

Īss “Cerības pulciņu” statūtu atstāsts.

Pulciņa mērķi ir apvienot un organizēt jaunatni cīņai ar paradumu lietot alkoholu un citas baudvielas-indes, veicināt jaunu, veselīgu tradīciju rašanos, audzināt jaunatni par vērtīgiem sabiedrības locekļiem, sekmējot viņas ētisko, intelektuālo un fizisko attīstību. Minēto mērķu sasniegšanai lietojami sekojoši līdzekļi: biedru pilnīga atturēšanās no alkoholiskiem dzērieniem un citām baudvielām-indēm; atturības jautājumu izskaidrošana un propaganda; žurnālu un citas literatūras izdošana; intereses modināšana uz zinātni un mākslu, biedru individualitātes izkopšana; savstarpējs morāls un materiāls atbalsts; sadarbība ar citām atturības organizācijām. Pulciņu apstiprina skolas pedagoģiskā padome un tas darbojas tās aizbildniecībā. Pulciņam ir sava krūšu nozīme un karogs. Pulciņā par biedriem var būt skolas un ārpusskolas jaunieši sākot no 10 g. vecuma, skolotāji, vecāki un bijušie skolēni. Pulciņa biedri iedalās: a) biedros, b) kandidātos, c) vecbiedros, d) biedros-veicinātājos un e) goda biedros. Par biedru-kandidātu skaitījās katrs valdes uzņemts pulciņa biedrs pirms viņu pilnsapulce nebija uzņēmusi biedros. Par biedriem varēja uzņemt tikai pašreizējos skolēnus un skolotājus. Skolu beidzot, pulciņa biedri pārgāja vecbiedros. Par biedriem-veicinātājiem varēja uzņemt ārpusskolas jauniešus un vecākus. Balsstiesības bija biedriem, vecbiedriem un goda biedriem. Valdē varēja ievēlēt tikai biedrus. Goda biedros uzņēma pilnsapulce ar 2/3 balsu. Katrs uzņemtais biedrs ar savu parakstu apstiprināja svinīgu solījumu par atsacīšanos no reibinošu dzērienu un citu baudvielu-inžu lietošanas un to piedāvāšanas citiem. Ja pilnsapulce nebija apmierināta ar kādu no biedriem, viņu varēja izslēgt ar 2/3 klātesošo balsīm. Pulciņa darbu vada un pārzina 1) biedru pilnsapulce, 2) valde, 3) revīzijas komisija, 4) pedagogu padomes izvēlēts pulciņa vadītājs – skolotājs. Pulciņa valdi un revīzijas komisiju ievēl pilnsapulce. Pulciņa valdi ievēl katra mācību pusgada sākumā. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Pulciņu var likvidēt pilnsapulce bet ne mazāk kā ar 4/5 klātesošo biedru vairākumu. Pulciņiem ieteica iepazīties ar atturības mācību (bija tādas mācību grāmatas), zināt visu baudvielu-inžu iespaidu uz cilvēku, gatavot atturības mācību līdzekļus (tabeles, diagrammas, plakātus utt.), veikt dažādus eksperimentus (piem., noteikt alkohola daudzumu dažādos dzērienos un produktos, noteikt dažādas alkohola īpašības utt.), gatavot referātus ar disputiem, jautājumu izskaidrošanas vakarus, vākt materiālus par dzeršanu, nelaimes gadījumiem u.c., rīkot izstādes, izdot žurnālus, veikt propagandas darbu starp līdzbiedriem. Darbu ieteica sadalīt pa sekcijām (piem., higiēnas, sporta, literatūras u.c.). Ieteica veikt arī “sevis attīstīšanas darbu”: racionālu vingrošanu, dažādus sporta veidus, rīkot ekskursijas, piekopt tūrismu, apgūt dažādas rotaļas, uzturēt dzīvu tautas dziesmu garu. Piedaloties viesībās ne tikvien pašiem būt atturībniekiem, bet dabūt sekotājus savai rīcībai, jo piemērs aizrauj. Iepazīties ar citu pulciņu darbību, sarakstīties ar līdzīgiem pulciņiem ārzemēs, morāli un materiāli atbalstīt domubiedrus, apmeklēt citu pulciņu pasākumus.

Cilvēks ir sabiedrisks radījums. Kā tādam viņam ir zināmi pienākumi. Tāpēc Cerību pulciņos ir jāizkopj pienākuma apziņa. Katra Cerību pulciņa pienākums ir pierādīt, ka atturībnieki ir arī priekšzīmīgi skolēni. Tāpēc pirmā vietā ir pienākums pret skolu. Tas radīs ceļu uz sekmēm arī turpmākajā dzīvē. Pienākums pret vecākiem ir būt paklausīgiem un pieklājīgiem. Pret līdzcilvēkiem jābūt laipniem, pretimnākošiem, izpalīdzīgiem. Pienākums pret sevi: būt noteiktam, turēt doto vārdu, nekaunēties par savu stāvokli, pie kura neviens no dzimšanas nav vainīgs, bet censties visu vēlamo sasniegt turpmākajā dzīvē. Kārtīgi un tīri ģērbties (lai arī ne grezni). Veselības ziņā arvien būt sev paša ārstam un skolotājam: atturēties ne tikvien no alkohola, bet arī no citām kaitīgām izpriecām, paražām un pārmērībām. Pienākums pret tautu: censties būt par derīgu tautas locekli. Lai to sasniegtu, jāsameklē sev noderīga nodarbošanās. Pienākums pret cilvēci: “Nākotnē tautas vai nu kļūs atturīgas, vai ies bojā,” ir teicis Edisons. Tad nu būsim derīgi locekļi starptautiskā saimē!

Jo cilvēks pilnīgāks, jo vērtīgāks! Dzeršana padara cilvēku par mazvērtīgu.

Autors Emiliāns Brokāns