Latvija nodzeras

Latvijas univeritātes Studentu atturības biedrība (LUSAB)

Latvija nodzeras. Par to liecina daudz kas: nespēja priecāties un svinēt svētkus skaidrā, kauns par atrašanos skaidrā prātā, dzertuvju uzplaukums un skaita pieaugums, noziegumu un nelaimes gadījumu dinamika, nedabisko nāves cēloņu skaita pieaugums, kurš, starp citu, ir diezgan paralēls izdzertajam alkohola daudzumam. Bet pats varbūt galvenais – profilakses pasākumu nevarība un bezzobainums, valsts atbalsts dzērājiem un dzeršanai. Par pirmo lielā mērā liecina oficiālais dzeršanas un nodzeršanās iemeslu uzskaitījums: nabadzība, bezdarbība, pārāk liela aizņemtība, bagātība, izklaides nepieciešamība utt., u. tml. Tikai pati dzeršana šajos “cēloņos” nav iekļuvusi. Secinājums gaužām vienkāršs: dodiet man citu sievu, citus bērnus, citu sievasmāti, citu valdību, citu priekšnieku darbā, tad es varbūt nedzeršu. Valsts atbalsts? Nu kam vajadzīgs atturībnieks. Ne no viņa peļņa veselības aprūpei, ne visa veida apdrošinātājiem, pat ne apbedīšanas SIA. Lūk, ja tu nodzersies, tevi ārstēs un aprūpēs “pa pirmo”, bet, kamēr tu neesi nodzēries, valstij tu neesi interesants. Tu proti pats par sevi parūpēties. Tā, lūk.

Tāpēc no visas sirds apsveicu tos nedaudzos studentus, kuri izlēmuši iet ērkšķaino skaidras dzīves taciņu. Jūs skaidri redzēsiet visas mūsu dzīves nejēdzības, jūs skaidri sapratīsiet, ka šo pasauli dzērāji iekārtojuši sev un savām vajadzībām un atturībniekus tikai piecieš kā neizbēgamu ļaunumu, jums reizēm apriebsies šī izpratnes un redzēšanas skaidrība un skaudri gribēsies aizvērt acis un visu to neredzēt… Tas būs. Taču tikai skaidrībā ir cerība uz kaut jel kādām izmaiņām uz labo pusi. Nespēj pareizu kursu noturēt kuģis, kuru vada apreibusi apkalpe.

H. Vimba. LU Studējošo Atturības biedrības attīstība un darbība. (1931.)
Atturības kustība Latvijā jau bija laidusi dziļas saknes, bija nodibinājušies Cerību Pulciņi Latvijas vidusskolās, kas jo sparīgi sāka darbu jaunajā laukā. Bet aiz mūsu Universitātes mūriem tai laikā nebija manāma vēl nekāda dzīvība – atturības idejas tur bija vēl svešas. Tikai tad, kad viņas durvis sāka virināt jaunie cīņas priecīgie atturībnieki, nākdami no CP, pacēlās balsis, ka arī akadēmiskai jaunatnei ir jāsaka savs vārds, ka arī tai jāparāda, ka viņa grib un var cīnīties pret alkoholismu, ka viņa spēj lauzt to pārliecību, kas dziļi jo dziļi iesakņojusies tautā, ka studenti ir galvenie pretalkohola cienītāji, lai arī to vairums ir dzeršanas tradīciju cietoksnis. Tā 1925.g.novembrī parādījās kom. Ād. Šildes raksts „Studentā” un uzsaukumi dienas laikrakstos, kas aicināja pulcēties un organizēties atturībniekus studentus. Aicinājumam bija panākumi un vispirms atsaucās 7 komiltoņi, sākās apspriedes par studentu atturībnieku organizēšanos. Darbs ātri rit uz priekšu un, sapulcējoties pēc Ziemassvētku brīvlaika, drīz sasauc jau dibināšanas sapulci – 1926.g. 7. februārī. Šo dienu arī tagad biedrība svin kā savu dzimšanas dienu.

Sapulcē jau piedalās 14 studenti un studentes. Nolemj dibināmo biedrību saukt par Latvijas Universitātes studējošo atturības biedrību un ievēl pagaidu valdi, kurai uzdod izstrādāt statūtus. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēl Verneru Āboliņu, valdes locekļi: A. Bergmanis, Ad. Šilde, V. Punga un V. Rūtenbergs.

Tālākais attīstības posms sākas ar statūtu izstrādāšanu un pieņemšanu. Darbs veicas un drīz var statūtus iesniegt apgabaltiesai un universitātei. Statūti apgabaltiesā apstiprināti 1926.g. Biedros dibinātājos bez tiem 14, kuri piedalījās dibināšanas 13. martā sapulcē, ieskaita vēl 2, kuri piedalījušies agrākās sapulcēs.

Biedrības mērķi: apvienot un organizēt Latvijas universitātes studentus pret alkoholu, propagandēt atturību, pētīt alkohola sekas un rast alkohola brīvas tradīcijas. Statūtos teikts arī, ka b-bas mērķis vispār cīnīties pret narkotiskām vielām. Mērķu sasniegšanai biedrība rīko priekšlasījumus, disputus, gan augstskolā, gan ārpus tās, rīko internus priekšlasījumus un biedru vakarus, sagatavo lektorus, izdod un izplata uzsaukumus un literatūru. – Biedru sastāvs komplektējas no aktīviem biedriem, filistriem, biedriem veicinātājiem un goda biedriem. Par aktīviem biedriem var būt visi Universitātes studenti un studentes – atturībnieki, pēc studiju beigšanas viņus ieskaita filistros. Par biedriem-veicinātājiem var būt ārpus universitātes stāvošas personas, kas vēlas atbalstīt biedrības mērķus, bet par goda biedriem uzjem personas, kurām izcili nopelni atturības laukā. Kā pirmie goda biedri uzjemti 1926.g.6.martā doc. K. Barons, Dr. med. G. Reinhards, prof. Lautenbahs (tagad jau miris), doc. Trofimovsm asist. Dr. Niedra-Talce, Dr. Skuja, zv. Adv. Ķempelis un A. Frīdenbergs, ģen. Puškevics un māc. Strautmanis.

Biedru skaits vislabāk redzams no tabeles:

Mācības gadi Aktīvie biedri Biedri veicinātāji Filistri Goda biedri Kopā
1925./26. 16 16
1926./27. 47 1 12 60
1927./28. 78 2 13 93
1928./29. 99 7 5 14 125
1929./30. 114 7 9 17 145
1930. pirmā puse 123 7 12 17 169

Biedru skaits tātad nepārtraukti aug un pie tam diezgan strauji – pirmos gadus pieaugums ir pat vairākkārtīgs.

Autors: Emiliāns Brokāns