Latvijas Universitātes Atturības un veselības izglītības veicināšanas biedrība uzsākusi projekta „Tev svētki, Mēs ciešam” īstenošanu, kura mērķis ir vērsties pie pieaugušas sabiedrības daļas un rosināt viņus ieklausīties bērnu viedoklī par alkohola lietošanu. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Atkarības profilakses centru. Projektu finansē Rīgas Sabiedriskās kārtības uzturēšanas fonds.
Projekta īstenošanas laikā četrās Rīgas internātskolās un bērnunamos notiek interaktīvu lekciju programma, kurā piedalās bērni vecumā no 10 – 15 gadiem. Programmas noslēgumā paredzēts, ka katrs programmas dalībnieks rakstīs vēstuli „Ko es gribētu teikt alkoholam”. 10 labākajiem vēstuļu autoriem noslēguma pasākuma laikā tiks pagādātas balvas, arī pārējie dalībnieki nepaliks ar tukšām rokām.
Visu konkursā iesniegto vēstuļu izstāde notiks no 2007. gada 2. aprīļa līdz 16. aprīlim. Plānots, ka tās tiks izstādītas publiski pieejamās vietās, piemēram, Kongresu namā, Rīgas Rātsnamā vai Centrālajā stacijā.
Kā skaidro LUAVIV Valdes priekšsēdētājs Sergejs Andrejevs, “projekts nepieciešams, lai popularizētu skaidru dzīvesveidu, tādējādi veidojot nelielas grupas, ir iespējas reāli parādīt, ka no atturības nav jābaidās. Projekts aicina būt radošiem un galvenais – nebaidīties paust savu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem!”
Papildu informācija:
Svetlana Lobanova – 26624717
Sergejs Andrejevs – 26120141
Informāciju sagatavoja Latvijas Universitātes Atturības un veselības izglītības veicināšanas biedrības projektu vadītāja Svetlana Lobanova.
______________________________________________________________________________
Šā gada 13.aprīlī noslēdzās Latvijas Universitātes Atturības un veselības izglītības veicināšanas biedrības (LUAVIV) organizētās grupu nodarbības projektā “Tev svētki – mēs ciešam”. To finansēja Rīgas domes sabiedriskās kārtības uzturēšanas fonds, bet programma darbam ar grupām – “Es un Tu – alkohols lieks” – sadarbībā ar Rīgas Atkarības profilakses centru tika realizēta četrās mācību iestādēs: bērnudārzā “Ziemeļi”, 14.vakarskolā, Raiņa 8.vakarmaiņu vidusskolā (korekcijas klasē), bērnu un jauniešu centrā “Altona”.
Tās mērķis bija jauniešiem parādīt skaidras dzīves priekšrocības un iespējas dzīvot, atturoties no alkohola. Programmas autori ir: Emilians Brokāns un LUAVIV biedre Svetlana Lobanova. Nodarbības vadīja Rīgas Atkarības profilakses centra (RAPC) darbinieki: Baiba Rošonoka, Artūrs Švekers, Līga Lagzdiņa, Sergejs Andrejevs.
Katrā no minētajām mācību iestādēm tika izveidota grupa, kas sastāvēja no 7-13 bērniem vecumā no 10-15 gadiem, kuriem bija trīs nodarbības un noslēguma pasākums visu grupu dalībniekiem kopā. Pirmās nodarbības tēma bija “Ievads. Alkohols un mīti”, 2. “Alkohola posts un Es”, 3. Alkohols un sabiedrība”. Nodarbību sadalījums: 30% teorijas, 50% lomu spēles, grupu darbi, prezentācijas u.c., 20% kustību vingrinājumi, spēles. RAPC darbinieks A.Švekers vadīja nodarbības vienai no grupām un stāsta par jauniešu nenopietno attieksmi. “Nodarbības bija tendētas uz alkohola nelietošanu, atturību, kas jauniešiem vispār negāja pie sirds. Tie bija konkrēti riska grupas jaunieši un viņiem tas bija vairāk kā uzjautrinājums.” Programma bija domāta bērniem, kuru vecāki lieto alkoholu. Viņi arī programmas noslēgumā rakstīja vēstuli „Ko es gribētu teikt alkoholam”. Šis pēc A.Švekera domām bija redzamākais šī projekta ieguvums, jo bija redzams konkrēts jauniešu viedoklis par alkoholu.
Projekts “Tev svētki – Mēs ciešam” popularizē atturību. Dzīvesveidu – pilnu smiekliem, labsajūtas, radošuma, atturoties no alkohola. Naivi ir domāt, ka alkohols cilvēku padara brīvu no mazvērtības kompleksiem, nervozitātes, kautrības. Tie ir vieni no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas lietot alkoholu. Notiek pretēji, cilvēks ne tikai neatbrīvojas no saviem trūkumiem un problēmām, bet iegūst jaunus – kļūst par alkohola vergu. Reizēm tik stipri, ka izšķirties palīdz tikai smaga slimība, izjukusi ģimene, pazaudēts darbs un mājvieta, reizēm – tikai nāve.
Narkotisko vielu ietekmē bieži cilvēki pārvēršas līdz nepazīšanai. Daļā cilvēku atraisās ikdienā slēptais mīļums, bet citi pārvēršas nevaldāmos briesmoņos, radot iespaidu, ka tikai sabiedrībā pieņemtās normas ir likušas šiem cilvēkiem savaldīties. Bet alkohols – atklāj to patieso seju. Tā bērnos iemājo nepārliecinātība, neticība sev, bailes, šaubas, bet visdziļāk bieži vien viņu vecāku vai citu tuvinieku – alkoholiķu – bezjēdzīgais dzīves modelis. Nepilnvērtīga, slima cilvēka eksistence, kurā nekad nebūs vietas mieram, laimei, pēc kuras apzināti vai nepazināti ilgojas gandrīz katrs no mums.
Bērnus audzina sabiedrība, kuras daļa mēs katrs esam. Kamēr mūsu acu priekšā karāsies krāsaini reklāmas plakāti ar uzrakstu “Pārmērīga alkohola lietošana kaitē veselībai”, nekas nelabosies. Alkoholam esot vajadzīgs mērs, tad tas nekaitēšot. Bet šāda mēra nav un nekad tāds nav bijis. Bieži alkoholisms sākas ar šampanieša vai vīna glāzi svētkos. “Runa ir par sabiedrību kā tādu, par sabiedrības normām, kas ir pieņemts. Par to, ka ir pieņemts svētkus svinēt ar šampanieti. Nav nekaitīgas alkohola devas, cilvēks pierod pie jebkuras devas, un ar laiku tā kļūst arvien lielāka,” uzsver RAPC speciālists. Ir jāapzinās, ka ar alkoholu nedrīkst spēlēties, jo tikai viena glāzīte var iesākt ceļu uz elli. No kuras, kā stāsta narkologi, ceļu atpakaļ spēj atrast tikai retais.
Arvien vairāk bērnos zūd atskaites sistēma – par to, kas derīgs un nederīgs, kas kaitē un kas sniedz labu. Mēdz būt otrādi – teorijas ir daudz, bet praksē tā netiek realizēta. “Bērni tagad ir ļoti gudri, viņi apzinās sekas, labi apzinās, kas ar viņiem var būt, lietojot alkoholu un citas apreibinošas vielas. Bet viņus tas nepatur. Visbiežāk no atkarības mēģina tikt vaļā cilvēki, kas tajā bedrē jau ir ļoti dziļi un viņi jau ir izjutuši sevī sekas – ir izjauktas ģimenes, azgājušas sievas, nav darbs, nav veselības,” stāsta A.Švekers
Alkoholisms un citas ar to saistītās slimības, medikamenti un ārstu algas, iereibušo izraisīti ceļa satiksmes negadījumi, ģimenes un darba konflikti – ik dienu valstij rada milzīgus zaudējumus. Daudz lielākus nekā nodokļu summas, kas ienāk valsts kasē no alkohola ražošanas un tirdzniecības. Alkoholiķi ir cilvēki, kas nespēj vairot valsts labklājību, vien dzīvot uz tās rēķina.
“Kad projekts tika rakstīts, es jau teicu, ka ar četrām nodarbībām nekādā gadījumā nepietiek, lai jaunietis nonāk pie kādas apziņas. Četru nodarbību laikā var nodot īsu informāciju, kuru mēs nevaram izvērtēt, vai viņš to ir pieņēmis, izpratis. Jā, mēs varam kaut ko nodot, bet tādu 100% rezultātu diez vai mēs varam saņemt. Projekta tematika ir laba un noderīga jauniešiem. No sava viedokļa es būtu nodarbību ciklu taisījis daudz ilgāku un informatīvi dziļāku – projektā bija daudz dažādu vingrinājumu. Tas izskatījās kā tāda ievadu daļa nopietnām, lielām grupu nodarbībām. Bija iepazīšanās, kaut kādas spēles, jauniešu saliedēšana u.tml.,” secinājumos dalās A.Švekers.
Projekta vadītāja S.Lobanova stāsta, ka projektā iesaistīts neliels skaits jauniešu, jo pietrūcis cilvēku, kas ar viņiem strādātu. Šokējoša ir sabiedrisko ēku atbildīgo personu attieksme, proti, ar lielveikalu un stacijas ēkas pārstāvjiem, kur bija plānots izvietot jauniešu rakstītās vēstules alkoholam, vienošanās netika panākta. Te rodama atbilde uz jautājumu: kāpēc alkoholiķu skaits aug un jaunākajam (reģistrētajam) alkohola lietotājam ir tikai 9 gadi? Lai īstenotu valsts Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu 2005.-2008.gadam, pirmkārt, nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, ierobežojot alkohola pieejamību un tā reklāmu. Otrkārt, nepieciešams veicināt izpratni par atkarību izraisošo vielu negatīvo ietekmi organismā, bet šajā darbā jāiesaistās ikvienam, jo tā ir atbildība ne tikai par savu dzīvi, bet arī par valsts labklājīgu attīstību.
“Vēstule alkoholam”
“Ja Tu zinātu, kādu postu tu nodari pasaulei!
Ja tu zinātu, cik cilvēki ir atkarīgi no tevis, cik ģimenes ir izjukuša, cik naudas ir iztērētas!
Tu arī esi izpostījis manu dzīvi, tevis dēļ mani vecāki šķīrās, kad man bija 10 gadi. Tētis bija piedzēries un iesita mammai un mēs pametām tēti.
Tagad mans tēvs dzer, pie tā esi vainīgs tu, alkohol, tevis dēļ viņu atlaida no darba, viņš nevar tevi beigt dzert.
Labāk būtu, ja tevis vispār nebūtu, tu esi saslimdinājis daudzus manus draugu kuri nemācās, nestrādā, bet tikai lieto tevi.
Tu esi izjaucis cilvēku dzīves. Tu vienmēr būsi uz šis pasaules, jo tevi lieto dzimšanas dienās un citos svētkos un bērēs.
Ceru, ka tu manu ģimeni neizjauksi, kad būšu apprecējies un būs bērni, es no visas sirds ceru, jo tu esi neiznīcināms. Tevi var aizliegt ar likumu, bet tu atradīsi veidu, kā atgriezties.
Tu pavedini uz sliktām lietām, no tevis ir atkarīgi arī mazi bērni, tas ir ļoti briesmīgi.
Bet tu esi un būsi – ar lielu nožēlu.”
Inta Grīnberga, Universitātes Avīze
2007. gada 19. aprīlis